jaunatklāsme
jaunatklāsme -es, s.; parasti vsk.
Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
PiemēriLielai mākslai allaž raksturīga jaunatklāsme, vajadzība un prasme pateikt kaut ko jaunu, savu, neatkārtojamu..
- Lielai mākslai allaž raksturīga jaunatklāsme, vajadzība un prasme pateikt kaut ko jaunu, savu, neatkārtojamu..
- Nedrīkst skolēniem par daudz pateikt priekšā, jo tā var apslāpēt jaunatklāsmes prieku.
- Ne jau katru cilvēku pirmajos darba soļos pavada jaunatklāsmes gandarījums.
Avoti: 4. sējums