karagačs
karagačs -a, v.
Mazā goba.
PiemēriAteju no citiem biedriem uz kapsētas pusi un nometos te karagača ēnā.
- Ateju no citiem biedriem uz kapsētas pusi un nometos te karagača ēnā.
- Vasaras vakars Vidusāzijā smaržo pēc putekļiem; sausi švirkst velosipēda riepas uz taciņas visgarām arikam, kas aizaudzis ar karagačiem, kuru galotnītes pēc saules elles mazgājas tīksmi rāmajā saulrietā.
- Jā, Mahačkalā un Derbentā palmas neredzēsit, ziemas saltos vējus spēj izturēt vienīgi papeles, akācijas, karagači.
Avoti: 4. sējums