karns
karns -ais; s. -a, -ā; apv.
Kārns1.
PiemēriBijis gluži karns un liess vīrelis.
- Bijis gluži karns un liess vīrelis.
- Briedis varēja izrādīties karns un nekur nederīgs.
Avoti: 4. sējums