kauču1
kauču saiklis; sar.
1.Kaut [2] (1).
PiemēriKauču viņš arī zināja, kas gaidāms, un iepriekš bija samierinājies ar likteni, viens brīdis viņam būs grūts.
- Kauču viņš arī zināja, kas gaidāms, un iepriekš bija samierinājies ar likteni, viens brīdis viņam būs grūts.
- Krīt aizšauta pīle ezerā - man jāpeld pakaļ, kauču ūdens agrā pavasarī vai vēlā rudenī auksts kā ledus.
- Dibināt biedrību, kauču arī biškopības biedrību? Visu laiku tik labi iztikts bez kādām biedrībām.
2.Kaut [2] (2).
3.Kaut [2] (3).
4.reti Kaut [2] (4).
PiemēriJūs pazīstat Rozentāla gleznu «No baznīcas»? Kauču tikai reprodukcijā.
- Jūs pazīstat Rozentāla gleznu «No baznīcas»? Kauču tikai reprodukcijā.
Avoti: 4. sējums