kaucoņa
kaucoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kaukt1. Kaukoņa (1).
PiemēriSuņu kaucoņa.
- Suņu kaucoņa.
- Vilku kaucoņa.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kaukt2. Kaukoņa (2).
PiemēriMīnas ar griezīgu kaucoņu lidoja pāri pakalnam..
- Mīnas ar griezīgu kaucoņu lidoja pāri pakalnam..
Avoti: 4. sējums