Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kauninājums
kauninājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → kaunināt.
PiemēriŠķita, ka katrs pretimnacejs viņā noraugās ar pārmetumu un kauninājumu un pati melnā zeme nosodoši čukst: «Negods... negods...»
Avoti: 4. sējums