kauslīgs
kauslīgs -ais; s. -a, -ā
kauslīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz kauties1 – par cilvēkiem.
PiemēriMans kaimiņš bijis trakulis. Stalts. Kauslīgs. Plati pleci. Redz skuķus - uguns pakulās! Vai pāri galdam lecis.
- Mans kaimiņš bijis trakulis. Stalts. Kauslīgs. Plati pleci. Redz skuķus - uguns pakulās! Vai pāri galdam lecis.
1.1.Par dzīvniekiem, parasti putniem.
PiemēriKauslīgs gailis.
- Kauslīgs gailis.
- Vispār krauklīši bija ļoti kauslīgi, un viņu knābieni - oi, oi, kā tie sāpēja. Viņi uzbruka pat cilvēkiem. Uzlaidās ciemiņiem uz pleca un sadeva pa galvu.
- Zvirbuļi čiepst, čiepst, lēkā, lēkā, tad, spudūc, metas ar knābjiem viens otra pelēkajā pakrūtē. Nu tad villojas! Spalvas vien pa gaisu lido. Es nemaz nezināju, ka zvirbuļi tik kauslīgi.
Avoti: 4. sējums