kašķis
kašķis -a, v.
1.parasti vsk.; med. Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
PiemēriKašķa slimnieks.
- Kašķa slimnieks.
- Grietelei uz rokām allaž turējās kašķis.
- Trim zirgiem bija pār visu ādu pārlaidies kašķis, tie kvernēja, galvas nolaiduši un ausis nokāruši.
- Cilvēka kašķa ērces.. mātītes izgrauž ādā ejas, kur dēj olas.
Stabili vārdu savienojumiKašķa ērce.
- Kašķa ērce — Ērce, kas izraisa šādu slimību.
2.sar. Ķilda, strīds.
PiemēriNekad neielaidies kašķī ar piedzērušu cilvēku...
- Nekad neielaidies kašķī ar piedzērušu cilvēku...
- ..Tīrlauks nespēja ar tādu ziņojumu samierināties. ..Piecēlās un, pastiepis uz priekšu līku, netīru pirkstu, uzsāka kašķi.
- «Pienapuikas,» Zigis nosirdījās un tūlīt iestāstīja pats sev, ka nedrīkst meklēt kašķi, jo.. nav nekādas jēgas ielaisties ar mutes un dūru varoņiem.
3.sar. Ķildīgs cilvēks.
PiemēriRoberts ir labs puisis, bet šausmīgs kašķis gan.
- Roberts ir labs puisis, bet šausmīgs kašķis gan.
Avoti: 4. sējums