klačīgs
klačīgs -ais; s. -a, -ā
klačīgi apst.; sar.
Tāds, kas mēdz tenkot. Arī tāds, kas mēdz sūdzēties. Arī pļāpīgs.
Piemēri..tā klačīgā Ruta to, pateica Inesei, un Inese - Vinetai... Ir gan tās meitenes pļāpas..
Avoti: 4. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis