Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kladzināt
kladzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
PiemēriVistas dējot slēpa savas olas.., bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas..
2.sar. Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
PiemēriPats nav pratis izaudzināt savu kumeļu [dēlu], ko tu vari mācīt mums! Vai tā jau toreiz nekladzināja sievas,.. kad Vidvuts nejauši.. izsita skolas logu.
2.1.trans.
PiemēriOtra vainas kladzināt - tur viņš meistars, bet savas negrib dzirdēt ne pieminam.
Avoti: 4. sējums