kladzināt
kladzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
PiemēriVistas dējot slēpa savas olas.., bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas..
- Vistas dējot slēpa savas olas.., bet izdējušas nevarēja nociesties nekladzinājušas..
- ..aizbrauca kādi rati, iztrūkusies kladzināja vista, uz ceļa grants nočabēja soļi.
- ..skaļi skan pelēko purva strazdu balsis. Tie svilpo un kladzina, cenzdamies cits citu pārspēt.
2.sar. Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
PiemēriPats nav pratis izaudzināt savu kumeļu [dēlu], ko tu vari mācīt mums! Vai tā jau toreiz nekladzināja sievas,.. kad Vidvuts nejauši.. izsita skolas logu.
- Pats nav pratis izaudzināt savu kumeļu [dēlu], ko tu vari mācīt mums! Vai tā jau toreiz nekladzināja sievas,.. kad Vidvuts nejauši.. izsita skolas logu.
- ..meitas.. te pavasari tikai noslaistījās ar grābekļiem, par puišiem kladzinādamas, nevīžoja [kurmja rakumus] nolīdzināt, kā pienākas.
- Beidziet, sievas, kladzināti.
2.1.trans.
PiemēriOtra vainas kladzināt - tur viņš meistars, bet savas negrib dzirdēt ne pieminam.
- Otra vainas kladzināt - tur viņš meistars, bet savas negrib dzirdēt ne pieminam.
- Eh jūs, kas zelta naudu makos žvadzināt, Par cilvēcību skaļas frāzes kladzināt..
- Tautiskie laikraksti kladzināja katru dienu, ka latvietis ir tāds pats cilvēks un kungs kā vācietis.
Avoti: 4. sējums