Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klaidīgs
klaidīgs -ais; s. -a, -ā
klaidīgi apst.; reti
Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
PiemēriDomas ir neskaidras, klaidīgas, tajās jaucas nakts sapņi un vakardienas atmiņas.
Avoti: 4. sējums