klanīties
klanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
Piemēri..visu nakti klanos uz sava kofera bāztin piebāztajā vilcienā..
1.1.Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
PiemēriGalva klanās augumam līdzi.
1.2.pārn. Locīties, šūpoties (parasti vēja) — par augiem, to daļām.
PiemēriRudens lietavās asteres Klanās un klanās..
1.3.pārn. Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
PiemēriSkatienam paveras blīvs mastu mežs, trošu un tīklu sarežģītais mudžeklis, celtņi, kas klanās un atkal izslējās nepārtrauktā darba ritmā.
2.Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
PiemēriMiezis, savas būdas priekšā iznācis,.. klanījās sveicinādams..
2.1.pārn. Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
PiemēriJa gribi tikt pie labas vietas, Tad klanies, lokies, rokas laizi! Gan citi sauc tās kauna lietas; Par to nekas, kad nāk tik maize.
Avoti: 4. sējums