klejojošs
klejojošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → klejot.
2.Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi). Tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
PiemēriVēl lielāku ļaunumu var atnest klejojošie suņi, kas pie saviem saimniekiem «iegriežas» tikai paciemoties. Neaizmirsīsim to, cik bīstama ir trakumsērga..
3.Tāds, kas kā (piemēram, dabas parādību) iedarbības dēļ pārvietojas, maina savu atrašanās vietu (piemēram, par smilšu veidojumiem, ledu).
PiemēriSalas apkārtnē ir daudz šādu klejojošu sēkļu.
Stabili vārdu savienojumiKlejojošā kāpa. Klejojošā strāva.
Stabili vārdu savienojumiKlejojošā niere.
Avoti: 4. sējums