Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klibiķot
klibiķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Klibot.
PiemēriMans tēvs reiz pārlauza kāju, arī ielika ģipsī, bet, kad izņēma, celis kā sasalis un pēda tāpat. Klibiķoja, kamēr ielocījās.
Avoti: 4. sējums