klibot
klibot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ).
PiemēriStipri klibot.
1.1.pārn. Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
PiemēriUzņēmumā bija sākusi klibot darba disciplīna..
Avoti: 4. sējums