klibs
klibs -ais; s. -a, -ā
klibi apst.
1.Tāds, kas klibo.
Piemēri..tuvojās kliba meitenīte. Ar labo roku atspiezdamās uz spieķīša, viņa kreisajā nesa zaļu krūzi.
1.1.Tāds, ar kuru klibo (par kāju).
Piemēri«..man jau, tu zini, kliba kāja, nevar nekur paskriet.»
1.2.pārn. Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
Piemēri..gultiņa ir ļoti veca un kliba, jo viņai ir tikai trīs kājas..
Avoti: 4. sējums