klibināt
klibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; sar.
1.intrans. Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
Piemēri..karalis uz sava klibiķa klibināja tālāk.
2.parasti 3. pers.; trans. Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) — parasti par zirgu.
Piemēri..pakavus klibinādams pret stacijas laukuma bruģi, tuvojās mazs, brūns zirdziņš.
Avoti: 4. sējums