Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klintsbluķis
klintsbluķis -ķa, v.
No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
PiemēriVisā mežainajā nogāzē, koku sakņu ieskauti, redzami dīvainie klintsbluķi.
  • Visā mežainajā nogāzē, koku sakņu ieskauti, redzami dīvainie klintsbluķi.
  • Gadoties, ka kāds klintsblukis (no pāris līdz septiņdesmit tonnu smags) arī atdaloties no pazemes velvēm..
Avoti: 4. sējums