Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klinšains
klinšains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kur ir daudz klinšu. Tāds, ko veido klintis.
PiemēriKlinšains apvidus.
  • Klinšains apvidus.
  • Upes iegrauzušās dolomītā un izveidojušas dziļas ielejas ar stāviem, klinšainiem krastiem.
  • ..grūti pat iedomāties, ka šīs klinšainās augstienes vietām pāršķeļ dziļas ielejas..
  • Kalnos starp klintīm atrodas dziļi ezeri.. Tā kā ezeru apkārtne parasti ir klinšaina un neauglīga, tad no apkārtnes ezeros ieplūst tikai tāds ūdens, kurā nav gandrīz nekādu izšķīdušu vielu.
Avoti: 4. sējums