Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kliņķis
kliņķis -ķa, v.; sar.
Rokturis (durvju) vēršanai.
PiemēriKāds pienāca pie durvīm un piedauzīja. Vēl reizi. Tad paklabināja kliņķi un raudzīja atspiest durvis vaļā.
Avoti: 4. sējums