klumburēt
klumburēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Klumburot.
PiemēriViņš [slimnieks] uzslējās un, turēdamies pie sienām, tenteru tenteriem klumburēja uz durvīm.
- Viņš [slimnieks] uzslējās un, turēdamies pie sienām, tenteru tenteriem klumburēja uz durvīm.
- Arī zirdziņš pa grumbaino ceļu kā piedzēries klumburēja uz priekšu.
Avoti: 4. sējums