klusināt
klusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
PiemēriDicmanis klusina trokšņotājus..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
PiemēriKlusināti smiekli.
2.1.Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
PiemēriKlusināt starpsaucienus.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
PiemēriKlusināt radiouztvērēju.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
Piemēri..no griestu oranžās lustras visa istabiņa pielija ar patīkamu, klusinātu gaismu.
3.1.Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
PiemēriKatras mākslas pamatā ir nepieciešamība izcelt, pastiprināt būtisko un klusināt vai pat pilnīgi atmest nejaušo.
4.Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
Piemēri..nokaunējies par savu līdzšinējo nezināšanu un klusinādams sirdsapziņu ar sakāmvārdu, ka labāk vēlu nekā nekad, žigli sekoju viņu paraugam.
Avoti: 4. sējums