klusināt
klusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
PiemēriDicmanis klusina trokšņotājus..
- Dicmanis klusina trokšņotājus..
- Vēl dažas minūtes zīmētava rūca un dunēja, tad disciplinētākie sāka klusināt skaļākos..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
PiemēriKlusināti smiekli.
- Klusināti smiekli.
- ..Klāvs.. klusināja balsi, lai saruna nebūtu dzirdama ārpus [telefona] automāta būdiņas.
- Viņa dzirdēja, kā Mētra, klusinādams balsi, kaut ko aizgūtnēm stāstīja Ilmai.
- Ielas troksni [istabā] klusināja smagas zīda portjeras un logu aizkari.
2.1.Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
PiemēriKlusināt starpsaucienus.
- Klusināt starpsaucienus.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
PiemēriKlusināt radiouztvērēju.
- Klusināt radiouztvērēju.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
Piemēri..no griestu oranžās lustras visa istabiņa pielija ar patīkamu, klusinātu gaismu.
- ..no griestu oranžās lustras visa istabiņa pielija ar patīkamu, klusinātu gaismu.
- ..Tikai viļņos vēl zib Sārtā saulrieta kvēls, Kuru klusinās nakts, Baltā ziemeļu nakts.
- Krāsas ieturētas siltos, klusinātos toņos, harmoniskā salikumā.
3.1.Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
PiemēriKatras mākslas pamatā ir nepieciešamība izcelt, pastiprināt būtisko un klusināt vai pat pilnīgi atmest nejaušo.
- Katras mākslas pamatā ir nepieciešamība izcelt, pastiprināt būtisko un klusināt vai pat pilnīgi atmest nejaušo.
- Meistarīgā kompozīcija [portretos] visu uzmanību novada uz, seju un rokām. Fons, tērps, dažādi atribūti klusināti.
4.Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
Piemēri..nokaunējies par savu līdzšinējo nezināšanu un klusinādams sirdsapziņu ar sakāmvārdu, ka labāk vēlu nekā nekad, žigli sekoju viņu paraugam.
- ..nokaunējies par savu līdzšinējo nezināšanu un klusinādams sirdsapziņu ar sakāmvārdu, ka labāk vēlu nekā nekad, žigli sekoju viņu paraugam.
- Šo draudzību, protams, sekmēja tas apstāklis, ka Maijai te vēl nebija citu pazīstamu, un Dainai savukārt Maija zināmā mērā klusināja pirmās atšķirtības skumjas no savējiem.
- Es bēdas klusināju, ejot darba taku..
Avoti: 4. sējums