Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klusība
klusība -as, s.; parasti vsk.
1.lok.: klusībā, apst. nozīmē Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
Piemēri..to nosprieda lielā klusībā un slepenībā, lai nenāktu ļaužu valodās.
  • ..to nosprieda lielā klusībā un slepenībā, lai nenāktu ļaužu valodās.
  • Šie [melanholiskie] slimnieki bieži slēpj savas slimības pazīmes, bet klusībā tās meklē, vēro sevi, savu apkārtni, ārstu..
  • Nezinām, kur viņi [revolucionāri] guldīti tapa, - Klusībā slepeni apraka tos.
1.1.Sevī, savās domās.
Piemēri«Kaut viņa uzkavētos manā zemnīcā ilgāk,» es klusībā vēlējos.
  • «Kaut viņa uzkavētos manā zemnīcā ilgāk,» es klusībā vēlējos.
  • Roberta vārdi apstiprina to, ko es klusībā sev pārmetu. Man viņvakar nevajadzēja tā kliegt uz tēvoci.
  • ..tie, kam vienīgi tava soļa smagums būs redzams, Skaļi Saukās tevi par muļķi, Bet klusībā brīnīsies.
2.novec. Klusums1.
Piemēri..vēlu naktī.. pār visu dabu jau bija nogulusies dziļa krēsla un klusībā.
  • ..vēlu naktī.. pār visu dabu jau bija nogulusies dziļa krēsla un klusībā.
  • ..Tur būtu viņa laimes sala, Kur valda klusībā un miers bez gala.
  • Pēc tādas vētras nāca triju dienu klusības laiks.
Avoti: 4. sējums