klājiens

klājiens -a, v.

1.Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.

Piemēri..kas grib dejā noplēst trejus pārus pastalu.., lai nāk uz riju, lai visupirms palīdz miežu klājienu izkult.

1.1.Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.

PiemēriGar sienu mīkstu auzu salmu klājiens trim ciemiņiem. Trīs palagi, trīs zaļi strīpotas segas..

2.Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.

Piemēri..jaunās zāles asniņiem nebija ar milzu piepūli jālaužas cauri pērnā gada sauso lapu klājienam, jo to jūs jau.. novācāt..

2.1.pareti Klājums₃. Segums.

Piemēri..gludu asfalta klājienu pārcērt dzelzceļa sliedes..

3.Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.

PiemēriTelpas vidū stāv liesmojoša ēze, blakus laktai vesels klājiens dažādu instrumentu..

3.1.pārn. Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.

Piemēri..zāles dibenā.. daudzgalvainais ļaužu klājiens pamazām iegrima tumsā.

Avoti: 4. sējums