klēpis
klēpis -pja, v.
1.Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
PiemēriIecelt bērnu klēpī.
- Iecelt bērnu klēpī.
- Turēt somu klēpī.
- Mare sēdēja pītā salmu krēslā, rokas klēpī salikusi.
- Pičuks kā kaķēns saritinājies klēpī [Osienei]..
- Vājākam bērniņam mīļākais mātes klēpis top novēlēts vispirms.
- ..no puisīša nabadzītei bija jāšķiras, jo kurš saimnieks ņemtu kalponi, kam klēpja bērns nāk līdzi.
- ..Pat klēpja sunīts [sunītis] sarosās uz spilventiņa.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) idioma — Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Dabas klēpī idioma — poēt. Brīva dabā.
- Guldīt zemes klēpī idioma — Apbedīt, apglabāt.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī idioma — Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Klēpja bērns sar. — Mazs, auklējams bērns.
- Klēpja sunītis (retāk suns) sar. — Mazs dekoratīvo šķirņu suns. Arī mazs suns.
- Laimes klēpis idioma — Laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) idioma — Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
1.1.Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
PiemēriPatlaban ienāca Oļiņiete, siera gabaliņu kozdama un nesdama citus klēpī.
- Patlaban ienāca Oļiņiete, siera gabaliņu kozdama un nesdama citus klēpī.
1.2.lok.: klēpī, apst. nozīmē Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
PiemēriPuisēnu, mazāko, paņēmis klēpī, meiteni pie rokas, tēvs iegāja saimniekistabiņā.
- Puisēnu, mazāko, paņēmis klēpī, meiteni pie rokas, tēvs iegāja saimniekistabiņā.
- ..viņš paņēma meiteni klēpī un steidzās pie ārsta.
- Uz perona gaidīja kāds īsts milzis [vīrietis]. Tas paņēma mani klēpī, aiznesa un nostādīja uz lielas kastes.
1.3.Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
PiemēriViņas sīkais stāvs bija sarucis vēl mazāks. Ar visu to, ka savā klēpī nesa bērnu, viņa pati atgādināja bērnu, slimu bāreni, kam vajadzīgs atbalsts, draudzīgs vārds un silts solījums nepamest vienu.
- Viņas sīkais stāvs bija sarucis vēl mazāks. Ar visu to, ka savā klēpī nesa bērnu, viņa pati atgādināja bērnu, slimu bāreni, kam vajadzīgs atbalsts, draudzīgs vārds un silts solījums nepamest vienu.
1.4.pārn. Dzīle, dzelme.
Piemēri..neskarts zelts, varš, cinks un sudrabs gulēja zemes klēpī, dziļi rūga naftas ezeri..
- ..neskarts zelts, varš, cinks un sudrabs gulēja zemes klēpī, dziļi rūga naftas ezeri..
- Gaismu, sauli un zeltītas smiltis savā klēpī glabā dzidrais Gulbja ezers.
1.5.pārn. Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
Piemēri..[studentu] trijotne nesa sev līdzi jau ģimenes klēpī uzsūkto naidu pret vācu, poļu un krievu muižniekiem.
- ..[studentu] trijotne nesa sev līdzi jau ģimenes klēpī uzsūkto naidu pret vācu, poļu un krievu muižniekiem.
- Ģimene - tās klēpī bērns vispirms iepazīstas ar cilvēku savstarpējām attiecībām.
2.Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
PiemēriMalkas klēpis.
- Malkas klēpis.
- Siena klēpis.
- Celt smagus klēpjus.
- Pičuks.. aiznesa pie kūts klēpi virzas un sāka kapāt.
- Viņa paņēma īsi sacirsto zaru klēpi un iegāja malkas šķūnī.
- Pēteris dur dakšas sienā un šņākdams ceļ klēpjus uz mašīnas.
- Sniedze [jumiķis] jumta skaidu klēpi ieņēma divos striķos un ar šo nastu plecos kāpa uz šķūņa jumta.
2.1.pārn. Liels (dūmu, dzirksteļu u. tml.) mutulis.
Piemēri..dūmu klēpji bāli pacēlās Un līdz pat tuvam mežam aizstiepās.
- ..dūmu klēpji bāli pacēlās Un līdz pat tuvam mežam aizstiepās.
- ..rija dega sprakstēdama, metot uz visām pusēm dzirksteļu klēpjus.
- Mēs ieklūpam istabā kopā ar baltu garaiņu klēpi..
Avoti: 4. sējums