knakstīties
knakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
PiemēriViņš sāka knakstīties, tvarstīja Aijas roku un pietvīcis smaidīja.
2.Nenopietni strādāt, niekoties.
PiemēriKo tas tur stundām knakstās pie viena zara? Skat: cērt, cērt un nevar pat trāpīt. Un nocirtis paliek stāvot..
Avoti: 4. sējums