Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kompilēt
kompilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
PiemēriKompilēt rakstu.
2.tehn. Skaitļošanas tehnikā — kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
PiemēriProgrammētāja darbu ievērojami atvieglo kompilējošās un interpretējošās sistēmas, kuras operē ar standartprogrammām.
Avoti: 4. sējums