konfrontēties
konfrontēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
Refl. → konfrontēt2. Tikt konfrontētam.
Piemēri..solistu grupa [koncertā] it kā sacenšas ar orķestri, senlaicīgi tembri konfrontējas ar mūsdienīgiem..
- ..solistu grupa [koncertā] it kā sacenšas ar orķestri, senlaicīgi tembri konfrontējas ar mūsdienīgiem..
- Šeit telpiskais efekts veidojas, konfrontējoties ne tikai apstādījumu veģetācijai ar ēku mūriem, bet arī regulāro ielu ģeometrijai - ar pēkšņo bulvāru plašumu..
Avoti: 4. sējums