koķete
koķete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Sieviete, kas koķetē.
PiemēriVai viņa tīšām tā gulēja, izrādīdama sava ķermeņa skaistumu? Tad viņai vajadzēja būt rūdītai koķetei - neviena aktrise labāk neizrādītu sava auguma skaistumu kā viņa.
Avoti: 4. sējums