Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krūmiene
krūmiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; apv.
Krūmājs1.
PiemēriPēc saulrieta no klaniem, no sūnekļiem sāk celties migla. Biezēdama tā krājas ieplakās, riešas ap krūmienēm, ganu aplokiem un kvēpos nosūbējušām Latgales pirtiņām..
Avoti: 4. sējums