kratītājs
kratītājs -a, v.
kratītāja -as, s.
1.Darītājs → kratīt.
2.v. Kratīklis.
PiemēriNo drupinātajā rūda nokļūst uz kratītāja - liela, dreboša sieta, kas atsijā prāvākos rūdas gabalus, lai tos nogādātu atpakaļ drupinātajā.
- No drupinātajā rūda nokļūst uz kratītāja - liela, dreboša sieta, kas atsijā prāvākos rūdas gabalus, lai tos nogādātu atpakaļ drupinātajā.
- Hibrīdkāļu sakņu novākšanai lieto hibrīdkāļu sakņu vācēju.. Tas sastāv no uzkarināmā divrindu kratītāju tipa kartupeļu racēja..
3.v. Krateklis.
PiemēriSalmu kratītājs.
- Salmu kratītājs.
- Juris gaidīja un nevarēja sagaidīt, kad pazibēs [kuļmašīnas] sarkanās redeles - kratītāji. ..To bija četri. Kad pirmais cēlās augšā - otrs šāvās uz priekšu. Kad trešais slīdēja lejā, ceturtais rāvās atpakaļ. Viens pēc otra ātrā ritmā, Viegli viegli.
4.Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriKratītāji izvandīja uz grīdas visas drēbes, veļu, Jāņa Līduma grāmatas, bet nekā aizliegta neatrada.
- Kratītāji izvandīja uz grīdas visas drēbes, veļu, Jāņa Līduma grāmatas, bet nekā aizliegta neatrada.
Avoti: 4. sējums