Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kratīšana
kratīšana -as, s.
1.parasti vsk. Darbība, process → kratīt.
2.jur. Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriGrupas kratīšana.
  • Grupas kratīšana.
  • Personas kratīšana.
  • Telpu kratīšana.
  • Kratīšanas objekts.
  • Kratīšanu var izdarīt tikai ar prokurora sankciju. Neatliekamos gadījumos kratīšanu var izdarīt bez prokurora sankcijas, bet paziņojot par izdarīto kratīšanu prokuroram divdesmit četru stundu laikā.
  • ..revolucionāro cīņu vēsture stāsta par strādnieku bērniem, kas, nepazīstot baiļu, palīdzēja vecākiem cīnītājiem - uzglabāja nelegālo literatūru kratīšanu laikā..
Avoti: 4. sējums