Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kravkoks
kravkoks -a, v.; jūrn.
Grozāma sija ar trīšiem un vinčai uztinamu trosi.
PiemēriViņi nolēma «negaidīto viesi» [lielu zivi] ielaist atpakaļ ūdenī. Lai to izdarītu, vajadzēja iedarbināt vienlaikus divus kravkokus.
Avoti: 4. sējums