Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kravāt
kravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
PiemēriRedzu, ka Gundega virtuvē kravā uz paplātes tasītes un šķīvjus.
1.1.Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā.
PiemēriAtmodās [vilciena pasažieris] tikai pie Liepājas, kad citi pasažieri jau kravāja somas.
Avoti: 4. sējums