Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāciens
krāciens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt1.
PiemēriApkārt dzird miegā vilktu elpu, krācienus, kāds sapņa iespaidā kaut ko murmina.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt2.
PiemēriMeža krācieni vētrā.
3.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt3.
Piemēri..motors aizrīdamies kauc. ..Aiz mums paliek gari stiepts krāciens, Un virpuļu virpuļiem vēji Lielceļa putekļus jauc.
Avoti: 4. sējums