krāciens
krāciens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt1.
PiemēriApkārt dzird miegā vilktu elpu, krācienus, kāds sapņa iespaidā kaut ko murmina.
- Apkārt dzird miegā vilktu elpu, krācienus, kāds sapņa iespaidā kaut ko murmina.
- Spaiņi vēl nešķind, durvis nevirinās, aiz sienas skan vecātēva krācieni..
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt2.
PiemēriMeža krācieni vētrā.
- Meža krācieni vētrā.
- Puteņa krācieni.
- Vienā dienā ezers sāka velties lielos viļņos. ..Ik mirkli trakāk skanēja ūdens vālu krācieni un šļakstiem.
- ..Gunta atjēdza, ka sācies putenis ar augošu vēju. ..Viņa gāja uz labu laimi, nožēlodama, ka jūra ciet un nedzird viļņu krācienus, kas to izvestu uz ceļa.
3.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt3.
Piemēri..motors aizrīdamies kauc. ..Aiz mums paliek gari stiepts krāciens, Un virpuļu virpuļiem vēji Lielceļa putekļus jauc.
- ..motors aizrīdamies kauc. ..Aiz mums paliek gari stiepts krāciens, Un virpuļu virpuļiem vēji Lielceļa putekļus jauc.
Avoti: 4. sējums