Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāga
krāga -as, s.; novec.
Apkakle.
PiemēriCienīgi.. garām stūrēja jaunais pans Tiškēvičs, melnā, Rīgā pirktā uzvalkā, sniegbaltu stērķelēta krekla krāgu.
Avoti: 4. sējums