krātuve
krātuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu. Vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
PiemēriBarības krātuve.
Stabili vārdu savienojumiŪdens krātuve.
1.1.Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
PiemēriAugsne ir augu balsts un barības vielu krātuve, no kuras tie sintēzes vajadzībām ņem skaitliski daudz, bet kvantitatīvi maz izejvielu.
1.2.pārn. Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības). Kā koncentrēta kopums.
PiemēriMiltona ģēnijs ieguldījis lielu devumu angļu kultūras krātuvē, uzcēlis angļu buržuāziskās revolūcijas laikmeta nezūdošu pieminekli..
1.3.pārn. Tas, kur koncentrējas zināšanas, psihiski stāvokļi u. tml. Zināšanu, psihisku stāvokļu un tml. kopums.
PiemēriŠis cilvēks, kas pirmajā acu uzmetienā likās pavisam ikdienišķs un necils, bija īsta praktiskas pieredzes krātuve.
Avoti: 4. sējums