krūka
krūka -as, s.
1.Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
PiemēriAlus krūka.
- Alus krūka.
- Krūka ar ūdeni.
- Dzert no krūkas.
- Kā pēc burvju mājiena galdiņā parādījās trīs krūzītes, maize, sviests, biezpiens, piena krūka un melnās, sagrūstās kaņepes..
- Pēdīgi galda vidū nostādīja resnu vīna krūku, kurā ietilpa ne mazāk par četri pieci litri.
- Zaļajā Latgales māla krūkā uz galdiņa ieliktās puķes jau apvītušas.
- pārn. ..No sniegbaltas tāšu krūkas Bērzs gaišzaļas strūklakas lej.
1.1.Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
PiemēriKatram gadījumam man portfelī arī šoreiz priecīgi klunkšķēja melnā balzama krūka.
- Katram gadījumam man portfelī arī šoreiz priecīgi klunkšķēja melnā balzama krūka.
- Brūna keramikas krūka, kuras etiķeti grezno Briseles vispasaules izstādes medaļas attēls. Atkorķējot to, nāsis skar saldi rūgtens aromāts.
Avoti: 4. sējums