Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kulaiņi
kulaiņi -ņu, vsk. kulainis, -ņa, v.; pareti
Dūraiņi.
PiemēriNezin kur bija viņa [Spalga] cimdi - laikam kur nokrituši. ..Zariņš norāva savus kulaiņus un uzvilka tos Spalga sastingušajās rokās.
  • Nezin kur bija viņa [Spalga] cimdi - laikam kur nokrituši. ..Zariņš norāva savus kulaiņus un uzvilka tos Spalga sastingušajās rokās.
  • Mežinieki, nojūguši zirgus, nāk uz istabu, priecīgi sizdami vienu pret otru lielās rokas krustainos kulaiņos.
  • Šim kulaiņi, tam kulaiņi, Brūtgānam pirkstainīši..
Avoti: 4. sējums