kulaks1
kulaks -a, v.; sar.
Dūre.
Piemēri..viņš neklauvēja pie sienas, bet ar kulaku.. iezvēla pa manas istabas durvīm.
- ..viņš neklauvēja pie sienas, bet ar kulaku.. iezvēla pa manas istabas durvīm.
- Piedevām [sadusmotais] Lapa vēl uzdrāž kulaku uz galda.
- Puikas, man pirksti ir kļuvuši gļēvi - Kulaks vairs neiet ciet.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)rādīt kulaku. Kā kulaks uz acs.
- (Pa)rādīt kulaku — (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Kā kulaks uz acs idioma — Saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
- Vīstīt kulakus idioma — Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Avoti: 4. sējums