kultivēt
kultivēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Audzēt (augus).
PiemēriKultivēt ārstniecības augus.
1.1.biol. Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
PiemēriKultivēt gripas vīrusus.
2.Uzlabot, iekopt (augsni).
Piemēri..[pagasta vecākais] stāstīja, ka purvs vienam iedalīts ar tādu aprēķinu, lai to varētu vieglāk kultivēt, jo valdība šim darbam došot pabalstu un aizdevumu.
2.1.Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
PiemēriKultivēt tīrumu.
2.2.intrans.
PiemēriNereti augsne apstrādājama tikai nezāļu dēļ: lai tās iznīcinātu, lieku reizi jāar, jāecē, jākultivē.
2.3.parasti divd. formā: kultivēts Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.). Pretstats: dabisks.
PiemēriKultivētās pļavās zelmenis sastāv no lopbarībai vērtīgiem graudzāļu un tauriņziežu augiem.
2.4.parasti divd. formā: kultivēts Tāds, kurā zivis īpaši audzē, kopj (parasti par zivsaimniecību).
PiemēriVairāki ezeri.. nodoti atsevišķām organizācijām kā kultivētās zivsaimniecības ezeri. Makšķerēt tajos drīkst tikai ar šo organizāciju rakstiskām atļaujām..
3.Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību. Būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
PiemēriBirznieka-Upīša stāsti.. parāda, cik drausmīgs ir cariskās patvaldības kultivētais tautu naids..
3.1.Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
PiemēriKamerkora īpatnībā nav tiekties apreibināt klausītāju ar skanīguma spēku, ko dažkārt mūsu kora mākslā pārāk kultivējam..
Avoti: 4. sējums