Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kumulatīvs
kumulatīvs -ais; s. -a, -ā
kumulatīvi apst.
1.med. Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriVērtējot preparāta toksicitāti, ņem vērā arī preparāta kumulatīvās īpašības..
2.fiz. Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriKumulatīvs sprādziens.
Avoti: 4. sējums