kurināms
kurināms -ais; s. -a, -ā.
1.Divd. → kurināt.
2.ar not. galotni Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
PiemēriKurināmā ierīce.
3.lietv. nozīmē: kurināmais, -ā, v. Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
PiemēriCietais kurināms.
Avoti: 4. sējums