kustēt
kustēt kustu, kusti, kust, pag. kustēju; intrans.
1.Kustēties1.
PiemēriViņš nepavisam necentās pielāgoties Birutas žiglajam solim, nē, viņš tikko kustēja.
Stabili vārdu savienojumiKust (arī kustas) kā ūdenszāle.
1.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
PiemēriViņš it kā sastingst, vaigos kust muskuļi, roku pirksti savelkas un atlaižas zem jaunā uzvalka piedurknēm..
Stabili vārdu savienojumiAusis kust.
1.2.Strādāt, darboties.
PiemēriPar māju un mājas darbiem nav vairs nekādas gādāšanas, lai saime kust vai nekust..
2.parasti 3. pers. Kustēties2.
Piemēri..labības kombains.. un citi lauku tehnikas milzeņi nevar kustēt bez degvielas sūkņiem..
2.1.Mainīt stāvokli dažādos virzienos. Tikt kustinātam (2).
PiemēriVējā kust koku zari.
2.2.Plūst (kādā virzienā) — par šķidrumu.
PiemēriKad strazdi dzied un purvos vardes kurkst, tad iesāk arī koku dzīslās kustēt saldās asinis.
Avoti: 4. sējums