kārīgs
kārīgs -ais; s. -a, -ā
kārīgi apst.
1.Kārs1.
PiemēriPat tad [kad maize apēsta] daži [jēri] vēl neatlaidās, bet kāpa ar priekškājām Marijai klēpī un bāza viņai pie zoda un deguna savas kārīgās mutes, kas smaržoja pēc zemes un zāles.
2.Kārs2.
PiemēriViņa padevās katram skaļam, ārējam iespaidam; kad tas atslāba, izdzisa, viņa kārīgi tvēra pēc kaut kā jauna.
4.reti Kārs4.
Piemēri..Kokmuižas lielkungs.. nebija sevišķi ļauns cilvēks un ne tik naudas kārīgs kā Valmiermuižas Lēvenšterni.
Avoti: 4. sējums