kārīgs
kārīgs -ais; s. -a, -ā
kārīgi apst.
1.Kārs1.
PiemēriPat tad [kad maize apēsta] daži [jēri] vēl neatlaidās, bet kāpa ar priekškājām Marijai klēpī un bāza viņai pie zoda un deguna savas kārīgās mutes, kas smaržoja pēc zemes un zāles.
- Pat tad [kad maize apēsta] daži [jēri] vēl neatlaidās, bet kāpa ar priekškājām Marijai klēpī un bāza viņai pie zoda un deguna savas kārīgās mutes, kas smaržoja pēc zemes un zāles.
- Oficieri sanāca Sakaru istabā, apmetās pie galda un.. kārīgi tiesāja silto maizi, mencas gandrīz nenolupinātas piekozdami.
- ..Krusts kārīgi velk plaušās silto, pēc vaniļas, liepziedu tējas un viegla sastāvējuma garojošo dzīvokļa gaisu.
2.Kārs2.
PiemēriViņa padevās katram skaļam, ārējam iespaidam; kad tas atslāba, izdzisa, viņa kārīgi tvēra pēc kaut kā jauna.
- Viņa padevās katram skaļam, ārējam iespaidam; kad tas atslāba, izdzisa, viņa kārīgi tvēra pēc kaut kā jauna.
4.reti Kārs4.
Piemēri..Kokmuižas lielkungs.. nebija sevišķi ļauns cilvēks un ne tik naudas kārīgs kā Valmiermuižas Lēvenšterni.
- ..Kokmuižas lielkungs.. nebija sevišķi ļauns cilvēks un ne tik naudas kārīgs kā Valmiermuižas Lēvenšterni.
Avoti: 4. sējums