Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kārīgums
kārīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kārīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Man gribējās sālīta, ļoti - nudien nesmejieties, es domās šo [negatīvo] lomu laizīju kā govs sāli. Laucinieki pazīst šo dzīvnieka kārīgumu.»
2.Vispārināta īpašība → kārīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.reti Vispārināta īpašība → kārīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkatiena kārīgums.
4.pareti Vispārināta īpašība → kārīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkopuļa kārīgums.
Avoti: 4. sējums