kārīgums
kārīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kārīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Man gribējās sālīta, ļoti - nudien nesmejieties, es domās šo [negatīvo] lomu laizīju kā govs sāli. Laucinieki pazīst šo dzīvnieka kārīgumu.»
2.Vispārināta īpašība → kārīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 4. sējums