kūpēt
kūpēt parasti 3. pers., kūp, pag. kūpēja; intrans.
1.Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
Piemēri..pret vasaras beigām parādījās uz jaunās mājiņas jumta mazs, balts skurstenītis, un varbūt nedēļu vēlāk jau no tā kūpēja dūmi.
- ..pret vasaras beigām parādījās uz jaunās mājiņas jumta mazs, balts skurstenītis, un varbūt nedēļu vēlāk jau no tā kūpēja dūmi.
- Dūburu augstajā Gaiļa kalnā ik dienas kūpēja dūmi. ..Mieriņš un viņa jaunā sieva Zenta.. strādāja cirtumā, kur lauza celmus, dedzināja zarus un sīkās saknes.
1.1.Radīt dūmus (par ko degošu).
PiemēriCigarete kūp.
- Cigarete kūp.
- ..aiz eglāja kūpēja citu sūnciemiešu sārti.
- Sauja atdegušo žagaru galu gar plīts priekšas mūrīti nošļuka zemē. Brītiņu gulēja mierīgi, it kā cits citu sildīdami. Tad apakšējais sāka drusku kūpēt.
- Drīzi izcirtums visā savā platumā kūpēja un dega.
1.2.Izvadīt dūmus (par dūmvadiem).
PiemēriRūpnīcu dūmeņi kūpēja.
- Rūpnīcu dūmeņi kūpēja.
- Beidzot mēs izbraucām klajumā, kur aiz krūmiem uzkalnī [uzkalnā] kūpēja Daktu skurstenis.
- ..uz šī zaļā jumta - sarkanu ķieģeļu skurstenis. Tas sēdēja pietvīcis zaļajās sūnās un brīžam kupeja.
1.3.Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
PiemēriVelēnām apliktā loku sutināmā krāsns kūpēja kā pati nelabā.
- Velēnām apliktā loku sutināmā krāsns kūpēja kā pati nelabā.
- Ogļu dedzinātāja mājiņa nu stāvēja tukša. Ceplis bija beidzis kūpēt..
- ..jau kūpēja pīpes, istaba sāka pildīties ziliem dūmiem..
1.4.Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) – par celtnēm, to daļām.
PiemēriKalte kūp.
- Kalte kūp.
- Kūpēja rijas. Uz apkvēpušajiem ārdiem kaltējās lini.
- ..no ciema puses plūda raušu smarža un kūpēja pirtis..
- Tovakar virtuve kūpēja un mutuļoja karstāk nekā pirts.
1.5.Kvēpt (par lampu, skalu u. tml.).
PiemēriUz galda dega maza kūpoša [petrolejas] lampele bez cilindra.
- Uz galda dega maza kūpoša [petrolejas] lampele bez cilindra.
- Svece uz galda sākusi kūpēt?
- Lākturi iespraustais priežu skals dega sprakstēdams un kūpēdams.
1.6.pārn.; sar. Smēķēt.
PiemēriBet kā viņi.. rij nikotīnu. Līdzko puika mazliet no zemes atlupis, tā tūliņ kūp kā skurstenis.
- Bet kā viņi.. rij nikotīnu. Līdzko puika mazliet no zemes atlupis, tā tūliņ kūp kā skurstenis.
1.7.pārn.; sar. Beigt pastāvēt.
PiemēriViņa labi redz, ka krustdēlā jau mutuļo dusmas. Vēl viens neapdomīgi pielikts sērkociņš un pulveris iegailēsies... Un tad svils un kūpēs visa šī kompānija!
- Viņa labi redz, ka krustdēlā jau mutuļo dusmas. Vēl viens neapdomīgi pielikts sērkociņš un pulveris iegailēsies... Un tad svils un kūpēs visa šī kompānija!
2.Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
PiemēriTrices čīkst, vinčas klab, uz kuģa klāja kūp tvaiks, bet cauri tvaika mākonim tilpnē slīd kravas nastas.
- Trices čīkst, vinčas klab, uz kuģa klāja kūp tvaiks, bet cauri tvaika mākonim tilpnē slīd kravas nastas.
- Kā viegli dūmi no mitrajām ielejām sāka kūpēt caurspīdīgi garaiņi.
- Nakts bija pavēsa, virs ezera kūpēja migla..
2.1.Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
PiemēriTad iegājām vienkāršajā lauku istabā, uz galda jau kūpēja karsta tēja..
- Tad iegājām vienkāršajā lauku istabā, uz galda jau kūpēja karsta tēja..
- ..blakus sausiem kartupeļiem bļodiņā kūpēja sīpolu mērce..
- ..nākamajā rītā uz galda kūpēja biezputra.
2.2.Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
PiemēriKatls kūp.
- Katls kūp.
- Kūpoša tējas tase.
- ..netālu no mucas galds ar soliem abās pusēs - tur trīs reizes dienā kūp bļodiņas un krūzītes.
- «Ej vien iekšā, dēliņ, viņi visi istabā,» skubināja Druviņu māte un nāca arī pati ar kūpošu slauceni.
- ..ar savādu apziņu es tad gāju pie galda, kad uz tā kūpēja sausu kartupeļu bļoda..
2.3.Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
PiemēriNo autoklāva izņemtie karstie ķieģeļi vēl kūp, tvaika mutuļi ietin biezā segā visu pagalmu.
- No autoklāva izņemtie karstie ķieģeļi vēl kūp, tvaika mutuļi ietin biezā segā visu pagalmu.
- Salijušo māju jumti sāka [saulē] kūpēt..
2.4.Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
PiemēriReinim un brigadierim auksti nav. Gluži otrādi - vīru muguras kūp.
- Reinim un brigadierim auksti nav. Gluži otrādi - vīru muguras kūp.
- No iešanas piere pavisam nosvīdusi, un, apstājies un atstūmis pakausī bereti, manu, ka āda vēsumā kūp.
- Pa lielceļu no muižas puses auļoja divi jātnieki, zirgi skrējienā kūpēja.
2.5.Par mitru sienu, kas bojājas.
PiemēriGriesti cauri un gāžoties iekšā - vai jau pagājušo ziemu siens neesot drusku kūpējis un Masa nesākusi klepot?
- Griesti cauri un gāžoties iekšā - vai jau pagājušo ziemu siens neesot drusku kūpējis un Masa nesākusi klepot?
- Sienu viņi savāca gluži melnu. Tas kūpēja kā dedzināts..
2.6.Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
PiemēriUpe kūp.
- Upe kūp.
- Ezers kūp.
- Svaigais arums saulē kūp.
- Tā pienāca rīts, un nekas neizmainījās. Jūra kūpēja tāpat kā vakar, grūti bija samanīt, kur pie aiztumsušajām debesīm atrodas saule.
- Visa leja, krastam saplūstot ar ezeru, kūpēja gluži kā lēzens, ar verdošu pienu līdz malām pilns katls, kur nevarēja saskatīt itin neko.
- Kūp augusta tveicē sakarsusi, pērkona lietus norasinātā zeme.
3.Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
PiemēriPutekļi kūp.
- Putekļi kūp.
- Smiltis kūp.
- Sniegs juka zem mūsu kājām un kūpēja ap sejām un ieroču stobriem.
- Spalvas vien kūpēja pa gaisu.
3.1.Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.).
PiemēriSega kūp.
- Sega kūp.
- ..kūpēja ceļš, zemniekiem braucot uz dzirnavām.
- Rīta pusē pie kaimiņu sila uzkalnā kūpēja ceļš. Kad putekļu gubas noplaka - redzēja braucam trīs pajūgus.
3.2.Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
Piemēri..Rudzi zied, rudzi kūp Apvāršņos.
- ..Rudzi zied, rudzi kūp Apvāršņos.
- Grāvjos kūp pūpoli..
- Sarkanā drosmē, Kā spītējot kupenām, Kūpot zied lazdas.
4.Rasties un izplatīties (par smaržu).
PiemēriZied Maskavā liepas, kūp medainas smaržas..
- Zied Maskavā liepas, kūp medainas smaržas..
- Labi būt ceriņkokam. Kādi smaržu mākoņi kūp tam apkārt..
- Šorīt mēs pļaujam četri.. Baltas, krāšņas vīj griezes [vīgriezes] krīt viena uz otras un smaržo un vīst drīz. Un, kad saule sāk dedzināt, no visa kūp vītuma smaka.
- pārn. ..Un smaga medus elpa kūpēja no tās [krūzes], Kā blīgznām apaugušās Gaujas senlejās.
Stabili vārdu savienojumiGalva kūp. Ka (lai) kūp.
- Galva kūp — 1. Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.2. Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
- Ka (lai) kūp — sar. Ļoti enerģiski, spēcīgi.
Avoti: 4. sējums