Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
labsajūta
labsajūta -as, s.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
PiemēriLabsajūtā smaidīt.
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriCaur plašo logu [istabā] ieplūda pēcpusdienas saules spilgtā gaisma, veidodama uz nokrāsotās grīdas četrstūrainu laukumu. Tajā iegulies pelēki svītrains runcis un labsajūtā vāļājās no vieniem sāniem uz otriem.
Avoti: 4. sējums