labums
labums -a, v.
1.Tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
PiemēriMateriālie labumi.
- Materiālie labumi.
- Dabiskie labumi.
- Sabiedriskie labumi.
- Gūt garīgu labumu.
- ..ja kādam vajadzēja padoma vai palīdzības, tad Ēvalds Stūris nekavējās ne mirkli, jo nepiederēja pie tiem savtīgajiem, kas domā tikai par paša labumu.
- Šķiru sabiedrībā biedrība ekspluatatori visus dzīves labumus.. centās saglabāt tikai sev.
- Rūpes par tautas labumu vienmēr ir bijušas mūsu partijas, padomju valsts darbības augstākais mērķis.
2.parasti dsk. Labs, garšīgs produkts, ēdiens.
PiemēriGalds bija pilns visādiem labumiem: tur atradās sviests, maize, šķiņķis, medus, svaigs piens un rūgušpiens.
- Galds bija pilns visādiem labumiem: tur atradās sviests, maize, šķiņķis, medus, svaigs piens un rūgušpiens.
- Viņa skaidri zina, ka pašlaik nespēs norīt ne kumosa no Vīnertu labumiem.
- «Jūtieties kā mājās,» Lauza pavirza māksliniekiem tuvāk traukus ar zvejnieku labumiem.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → labs4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kvalitāte.
PiemēriPreču labums.
- Preču labums.
Stabili vārdu savienojumiIet labumā.
- Iet labumā — Saka, ja gūst kādu labumu. Saka, ja pieņemas svarā.
Avoti: 4. sējums