labvakars
labvakars -a, v.
labsvakars labavakara, v.; retāk
Sveiciens, satiekoties vakarā.
PiemēriSacīt labvakaru.
- Sacīt labvakaru.
- Spodrīte sveicina. Viņas labvakaru atņem jauna, spēcīga meita..
- Ienāc pat bez labvakara, Saņemsi no manām rokām Pilnu krūzi mēnesnīcas.
- Brekšu ģimene patlaban ēda vakariņas, kad ienācēji padeva labvakaru.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)dot labvakaru (arī labuvakaru).
- (Pa)dot labvakaru (arī labuvakaru) novec. — Sveicinot (pa)teikt «labvakar!».
Avoti: 4. sējums